Jaudu potenciāls un moratorijs – īsumā par atjaunīgo enerģiju Latvijā

Latvijai ir nepieciešams sabalansēts elektroenerģijas portfelis, kas ietver dažāda veida atjaunīgo enerģiju. Tomēr šīs enerģijas avoti ir atkarīgi no dabas apstākļiem, tādēļ ražošanas apjomi nav viegli paredzami. Atjaunīgajai enerģijai attīstoties, pienāks brīdis, kad pārvades tīklā pieslēgtās elektrostacijas spēs ražot vairāk, nekā mēs varēsim patērēt vai eksportēt. Jau laikus jāvienojas par mehānismu, kā šādos brīžos atslēgt vai ierobežot gan saules, gan vēja, gan citas enerģijas elektrostacijas. Regulējums nepieciešams steidzami, nevis sasteigti. Tāpēc jārīkojas tagad – tirgus spēj noregulēt sevi pats, un tā mācības būtu jāņem vērā.

Latvijas apetīte pēc atjaunīgās enerģijas aizvien ir liela

Saražotās elektroenerģijas trūkums Latvijā aizvien ir samērā liels – aptuveni 25% no mūsu patēriņam nepieciešamā. Ik pa laikam “Sadales tīklam” tiek pievienotas mazo projektu jaudas, tomēr to pienesums mērāms minimālās procentu izmaiņās. Kopš aprīļa, kad attīstītājiem ieviesa garantijas maksu plānotajam pieslēgumam, daļa no aizsāktajiem atjaunīgās enerģijas projektiem un uzņēmumiem pazuda. Piemēram, tādi spēlētāji, kas darbojās nekustamo īpašumu nozarē un kuriem radās ideja atjaunīgo enerģiju “pieķert klāt”. Tāpat bija arī uzņēmumi, kas, attīstot vēja projektus, mēģināja ielēkt iekšā šajā jaudu rezervācijas skrējienā, rezervējot jaudas arī saules projektu attīstībai, cerot ar laiku veidot hibrīdprojektus – saules enerģijas parku apvienot ar vēja turbīnām. Šobrīd tirgū palikuši gana lieli spēlētāji, kas specializējušies enerģētikā, – tiem izdevās pielāgoties jaunajai situācijai un nodrošināt iespēju apmaksāt garantijas maksu pašiem vai ar banku palīdzību.

Vai sagaidāma elektroenerģijas ražotāju drūzmēšanās?

Lielo projektu attīstītāju konkurence nemazinās, tāpēc, ņemot vērā plānoto projektu apjomu, akūts kļūst jautājums par energotīkla drošību. Par to atbildīgs ir “Augstsprieguma tīkls”, kura kā uzņēmuma mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas infrastruktūru, kas spēj darboties kopā ar Eiropas kopējo tīklu, jeb rūpēties par balansu starp saražoto un patērētāju vajadzībām. Kamēr elektroenerģiju vajadzīgajos apjomos nav iespējams uzkrāt un ir jāstrādā ar jaudas trūkumu, balansēšanas vienādojums ir gana vienkāršs. Tomēr – ko darīsim, kad elektroenerģijas būs daudz vairāk, nekā tīkls var ņemt pretī? Iespējamie risinājumi ir vairāki – jaudu visiem samazināt proporcionāli, atslēgt dārgākos ražotājus vai tos, kas pieprasījuši lielāku kompensāciju par dīkstāvi, vai arī gluži vienkārši – loterija. Taču šobrīd rodas sajūta, ka atbildīgais elektroenerģijas pārvades uzņēmums gaida mirkli, kad ministrija vai regulators pateiks priekšā, ka šāds regulējums ir jāizstrādā

Drošs pārvades tīkls – jaudu moratorijs

Pagājušā gada jūnijā parādījās ziņas, ka elektrostaciju darbība varētu tikt ierobežota brīžos, kad pieprasījums nesasniegs ražošanas apjomu. Saņemot tehniskos noteikumus, projektu attīstītāji tīkla drošību neapdraud, taču brīdī, kad elektrostacijas darbosies, iezīmēsies pavisam cita aina – pieslēgumi būs izbūvēti un attīstītāju solījuma daļa izpildīta, bet nepārtrauktu piekļuvi tīklam tas, iespējams, negarantēs.

Šobrīd oficiāls regulējums par jaudu atslēgšanu neeksistē – pagaidām gan šķiet, ka misija patērētājam saņemt pēc iespējas lētāku un zaļāku elektroenerģiju tiek atstāta otrajā plānā. Diemžēl skatījums uz to, kāda veida enerģijai tiek dota priekšroka, paliek salīdzinoši šaurs, un lēmums par to, kurš strādās, bet kuram jāpaliek aiz borta, paliek “Augstsprieguma tīkla” lēmumu ietvaros. Turklāt šogad pieņemtie lēmumi atsevišķiem uzņēmumiem par labu citos nozares jautājumos bažas tikai palielina.

Brīvā tirgus noteikumi pareizo atbildi saka priekšā

Sabalansētu un ilgtspējīgu elektroenerģijas portfeli nevar vienkārši “salikt” kā ideālo variantu no pieņemtām jaudu proporcijām – ar X procentiem saules un Y procentiem vēja. Atjaunīgās enerģijas tirgus, tāpat kā jebkurš cits, vislabāk strādā godīgas konkurences apstākļos, un, lai izvairītos no konfliktsituācijām, ir jāizstrādā visiem skaidri saprotami un uz tirgus nosacījumiem balstīti mehānismi.

Ja tiks ieviests jaudu atslēgšanas regulējums situācijām, kad visu enerģiju nevarēs nodot tīklā, projektu attīstītāji daudz rūpīgāk izvērtēs riskus un lēmumu par būvniecību. Ja neviens no savu projektu realizācijas neatteiksies tagad, tad kādam to nāksies darīt sistēmas pārslodzes brīdī, kad nostrādās Ādama Smita aprakstītie ekonomikas pamati – pieprasījums un piedāvājums satiksies tirgus līdzsvara cenā. Ražotāju pārpilnības dēļ cena, visticamāk, strauji kritīsies, un elektroenerģijas piegādātāji izvēlēsies apturēt savu darbību, lai izvairītos no zaudējumiem. Tik skumjš scenārijs jau tagad ir novērojams vairāku Eiropas valstu enerģijas tirgos.

Aktīva tirgus mehānismi motivē attīstītājus domāt plašāk un meklēt inovatīvākus risinājumus savai darbībai. Sagaidām, ka plašāk lūkosies arī atbildīgās iestādes un to rosinātais problēmas risinājums būs taisnīgākais, kā arī atbildīs Latvijas klimata mērķiem un būs daļa no Klimata un enerģētikas ministrijas šogad paveikto darbu saraksta.

Publicēts Delfi.lv 21.09.2023 (skatīt)