Vai industriālie saules paneļu parki ir devušies ziemas miegā?

Nevienam nav noslēpums, ka saules paneļi ziemas periodā saražo daudzz mazāk elektroenerģijas nekā gada siltajos mēnešos, kas izskaidrojams ar saīsināto dienas gaišo laiku. Mājsaimniecībām, kas ierīkojušas saules paneļus, tas nozīmē nepieciešamību pēc lielākām enerģijas rezervēm un lielākus elektrības rēķinus nekā vasarā, savukārt industriālo saules paneļu parku pārvaldniekiem šis klusais periods rezultējas ar no saules parkiem gūto ienākumu mazināšanos. Gaidot pavasari, atjaunīgās enerģijas attīstītājiem izaicinājumu netrūkst — ļoti ticams, ka, sākoties saulainajai sezonai un saasinoties konkurencei nozarē, līdz ar sniegu pazudīs arī mazāk pieredzējušie projektu attīstītāji.

Cik saulainas ir Latvijas ziemas?

Lai gan saules paneļi asociējas ar saulainām vasaras dienām, būtībā tie gana labi darbojas arī zemās gaisa temperatūrās, kas paneļiem palīdz strādāt efektīvāk — karstāks laiks nemaz nav priekšrocība. Tomēr ziemā saules staru uztveri apgrūtina gan apmākušās debesis, kas neļauj tiešajai saules gaismai nonākt līdz paneļu virsmai, gan sniegs un ledus, kas uzkrājas un negatīvi ietekmē saražoto jaudu. Saules paneļu ražīgumu nosaka saules spīdēšanas jeb dienas gaišā laika ilgums, tāpēc gada aukstākajos mēnešos saules paneļi ģenerē daudz mazāk. European Energy dati liecina, ka decembrī, janvārī un februārī kopā ņemot tie ir tikai aptuveni 6% no gada laikā saražotā. Varētu teikt, ka saules “sezona” Latvijā ir no marta līdz oktobrim. Tomēr jāpiezīmē, ka vasarā saules paneļi mūsu platuma grādos strādā ilgāk nekā valstīs, kas atrodas tuvāk ekvatoram, tāpēc vienmēr jālūkojas uz situācijas kopainu.

Kas ziemā notiek industriālajos saules parkos?

Ja privātmāju īpašnieki savus saules paneļus mēdz attīrīt no sniega manuāli, atjaunīgās enerģijas attīstītāji un apsaimniekotāji šādu praksi nepiekopj — attiecīgo pakalpojumu izmaksas neatsver ieguvumus no papildus iegūtās enerģijas. Iekārtas ir paredzētas, lai darbotos āra apstākļos kā -20°C, tā +40°C grādos. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laikapstākļus, kādā brīdī sniega un ledus kārta pati izkūst vai lietus to noskalo nost no paneļu virsmas. Tāpēc darbība industriālajos saules parkos ziemā turpinās kā ierasts, tikai ar zemāku atdevi.

Parku apsaimniekotāji šo ziemas periodu var izmantot, lai veiktu saules paneļu nomaiņu, ja tāda nepieciešama. Tomēr Latvijā, ņemot vērā esošo projektu stadijas, šis pagaidām vēl nav aktuāli. Likumsakarīgi zemās apkalpošanas izmaksas ir viens no lielākajiem industriālo saules paneļu parku plusiem, ja, salīdzinām, piemēram, ar vēja turbīnām, uz kuru spārniem nereti rodas apledojums. Tā kā turbīnas aktīvu darbību turpina arī ziemā, ir nepieciešama augsti kvalificēta komanda, kas savlaicīgi spēj nodrošināt tehnisko apkopi, lai izvairītos no darbības traucējumiem vibrācijas dēļ.

“Saules sezona” tuvojas

Atjaunīgās enerģijas attīstītāji ir pielāgojušies mūsu reģiona mainīgajam dienas ilgumam sezonās. Pat ziemā, īsajā dienasgaismas periodā, ir iespējams gūt labumu no ģenerētās elektroenerģijas. Šoziem ir vairāki citi aktuāli jautājumi, kas pieprasa risinājumu meklēšanu. Piemēram, traucējumi transformatoru piegādes ķēdēs — ņemot vērā, ka tagad vienlaicīgi tiek attīstīts liels apjoms projektu, tirgū veidojas saules paneļu parkiem nepieciešamo transformatoru deficīts. Arī ​nepieciešamība atjaunot karā cietušo infrastruktūru Ukrainā rada papildus spiedienu uz iekārtu ražotājiem.​ Transformatoru cenas, visticamāk, pieaugs, tādējādi apgrūtinot parku būvēšanu.

Tāpat galvassāpes lielai daļai atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju rada sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumi par depozīta maksu ieviešanu, lai atsijātu un atbalstītu reālu projektu realizēšanu. European Energy kā pieredzējis nozares uzņēmums ar nopietniem nolūkiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanā Latvijā šo iniciatīvu atbalsta — esam orientēti uz rezultātu gan mūsu, gan sabiedrības interesēs. Tomēr šī barjera ir slogs ne tikai uzņēmumiem, kam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai spētu attīstīt lielas jaudas elektrostacijas, — nenoliedzami, tas ir finansiāls risks pilnīgi visiem attīstītājiem, jo nozīmē naudas līdzekļu iesaldēšanu līdz pat 2 miljoniem eiro. Tas viss ietekmē attīstītāju pozīcijas tirgū — cik izdevīgi un ātri spēsim realizēt savus projektus. Mūsu aprēķinos, protams, tiek iekļautas arī prognozes cenai, par kādu varam pārdot saražoto elektroenerģiju. Tagad cenu fiksējam, slēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pārdošanas līgumus, bet, jo vairāk parku tiks attīstīti, jo elektroenerģijas cena samazināsies.

Saules paneļi ir ilgtermiņa projekts

Skaidrs, ka saules paneļi Latvijas platuma grādos, visticamāk, nebūs dominējošais enerģijas avots — apzināmies, ka šis atjaunīgās enerģijas ieguves veids nav universāls līdzeklis visu enerģētikas problēmu atrisināšanai. Uz to jālūkojas kā uz vērtīgu rīku ilgtermiņā, kam ir sava niša enerģijas ražošanā, tāpēc saules paneļus neabsolutizējam.

Latvijai būtu jāveido tāds ģenerācijas portfelis, kur savu devumu sniedz dažāda veida elektrostacijas, kas piemērotas darbībai mainīgos laika apstākļos — izmantojot gan sauli, gan vēju, gan ūdens līmeni Daugavā. Arī esošajām termoelektrocentrālēm Latvijas enerģijas groziņā noteikti ir sava vieta. Tāpēc turpinām projektēt mūsu pirmo saules parku Tārgalē un pēc plāna darbojamies arī pie citiem projektiem. Virzāmies uz priekšu, lai Latvijas saulainās sezonas jau iespējami drīz pārvērstu sabiedrībai taustāmā ieguvumā.

Publicēts IR.lv 14.02.2023 (skatīt)