Jaunajā gadā vēlu Latvijai sakārtotu enerģētikas stratēģiju

Latvijas enerģētikas tirgum 2022. gads bijis īpaši smags un izaicinošs — viss, kas notiek globālajā tirgū, reflektējas arī pie mums, un jo īpaši spēcīgi, kamēr mūsu ģenerējošo jaudu iztrūkums mērāms 30 %. Līdz šim vēl nepieredzētā gāzes cenu kāpuma radītā krīze ir devusi sen nepieciešamo uzrāvienu diskusijām par atjaunīgās enerģijas ģenerējošo spēku, saules paneļu un vēja turbīnu, nepieciešamību Latvijā.

Nākotnes notikumus paredzēt, protams, nevaram, bet droši zināms, ka saule spīdēs un vējš pūtīs tāpat kā iepriekš, tāpēc apņēmīgiem soļiem jāturpina atjaunīgās enerģijas attīstītāju plānu pārvēršana realitātē, lai tos ikviens varētu atzinīgi novērtēt arī savā elektrības rēķinā.

Energoneatkarības uzdevumā uz priekšu esam pavirzījušies minimāli

Aizgājušā gada notikumu iespaidā Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā notika lūzums nepieciešamībā runāt par atjaunīgo energoresursu lomu, kas vērtējams pozitīvi. Tomēr, ja skatāmies tīri tehniski, padarīto darbu saraksts nav garš. Tika izziņota tikai viena jauna vēja parka pieslēgšana tīklam, līdz ar to esam pakāpušies no 70-80 MW līdz 100 MW vēja enerģijas ražošanas jaudas. Tajā pašā laikā gan privātpersonas, gan uzņēmēji radīja saules enerģijas bumu — 12000 jauni pieslēgumi paneļiem uz privātmāju jumtiem, vairāki skaļi attīstītāju paziņojumi par gatavību veidot saules paneļu parkus, kas pagaidām, protams, vēl nav pārvērtušies tveramā rezultātā. Saules enerģijas parkos Latvijā esam uzstādījuši tikai nedaudz vairāk par 10 MW jaudas, kamēr mājsaimniecību kopējā uzstādītā jauda sasniedz jau gandrīz 100 MW. Izveidojusies situācija, kad, pateicoties samērā trekniem pabalstiem, mājsaimniecības saražo krietni vairāk nekā industriāla apjoma saules enerģijas parki.

Tātad, lēnām kustoties, sākam kaut ko darīt, bet mums Latvijā vēl tāls ceļš ejams. Ja salīdzinām kopumā saražoto gan saules, gan vēja enerģijas ziņā ar Dāniju, kas atrodas līdzīgos platuma grādos, Latvijā esam izveidojuši aptuveni 1 % no tās — vieta izaugsmei ir acīmredzama. Iekavētais ar steigu ir jāatgūst, jo nu šie atjaunīgie resursi ir arī ekonomiski izdevīgākais veids, kā iegūt nepieciešamo elektroenerģiju mūsdienu pasaulē.

Ir prioritāri svarīgi sakārtot enerģētikas stratēģiju nacionālā līmenī

Lielā interese par saules un vēja enerģijas parkiem ir radījusi zināmu sastrēgumu projektu pieslēgšanai pie tīkla, un katra valsts to mēģina risināt savā veidā. Latvijā tas izpaužas kā sakāpināts tīkla jaudas pieprasījums, kas divas reizes pārsniedz mūsu šī brīža patēriņu. Skaidrs, ka liela daļa no projektiem nerealizēsies, jo diemžēl vēl joprojām ir gadījumi, kad jaudas pieslēgšanas atļaujas tiek iegūtas ar mērķi tās tirgot tālāk, tā neļaujot nopietniem industrijas spēlētājiem apstiprināt un virzīt projektus uz priekšu. Ņemsim arī vērā, ka mūsu elektroenerģijas patēriņa paradumi mainīsies un šobrīd par pārspīlētu uzskatāmais tīkla jaudas pieprasījums jau tuvākajā nākotnē šķitīs diezgan pamatots.

Lai sekmētu vienotas atjaunīgās enerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi, kopā ar citiem nozares spēlētājiem esam nodibinājuši asociāciju “Saules enerģija Latvijai”. Vietas tirgū pietiks visiem, tāpēc vēlamies savstarpēji sadarboties, veidojot vienotu nozares redzējumu un pārstāvot to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām. Jāpiezīmē, ka atbalsts nepieciešams arī vēja projektu attīstībai — tur, piemēram, šobrīd nošauts greizi attiecībā uz to, cik nopietni ir vajadzīgs novērtējums uz vidi.

Pati industrija atzīst, ka nepieciešama nopietnāka pieeja. Izskatās, ka arī parādās politiskās vēlmes to atbalstīt, tāpēc turpmākajos gados par vēja projektu attīstīšanu dzirdēsim arvien biežāk. European Energy globālais attīstības plāns ietver 25 GW jaudas visā pasaulē, tāpēc turpinām lūkoties abos virzienos — šobrīd strādājam gan pie sava pirmā saules enerģijas parka Tārgalē, ko plānojam tīklam pieslēgt jau 2025. gadā, gan pie citiem projektiem ar kuriem drīzumā iepazīstināsim plašāk. Ņemot vērā mūsu pieredzi atjaunīgās enerģijas tirgū vairāk nekā 20 valstīs, sagaidām, ka mūsu pirmie projekti Latvijas energosistēmai varētu dot gandrīz 500 MW saules radītās atjaunīgās enerģijas.

Ko sola 2023. gads?

Epopeja ar gāzi un fosilajiem resursiem, protams, ir spēcīgi ietekmējusi elektroenerģijas šī brīža un nākotnes cenu, tāpēc enerģētiskās krīzes kontekstā parādījušās arī jaunas diskusijas — piemēram, Eiropas Komisijā ir izskanējuši vēstījumi par atomenerģijas atjaunīgumu, un politiķi šo diskusiju ir aizsākuši arī Latvijā. Piekrītu, ka atomenerģijai ir sava vieta, iespējams, Vācijā, Francijā vai Polijā, tomēr par atomreaktoru potenciālu Latvijā esmu skeptisks. Ceru, ka, vējiem papūšot citā virzienā, nepārslēgsimies uz atomenerģijas vilni, bet turpināsim uzsākto kursu nākamajiem 20 gadiem saules un vēja enerģijas virzienā, kas ir ceļš Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stiprināšanai.

Tāpat līdz ar jaunā gada pirmo dienu darbu uzsāk jaunā Klimata un enerģētikas ministrija — ļoti apsveicami, ka esam nonākuši tik tālu, ka apzināmies šādas vienības nepieciešamību. Šobrīd gan vēl ir atklāts jautājums, ko mēs liksim tās ietvarā – ministrijas panākumi būs atkarīgi no tā, kā tiks sadalītas atbildības. Politiskā griba attīstīt atjaunīgās enerģijas projektus aug, līdz ar to arī nozares potenciāls un industrijas spēlētāju skaits palielinās. Likumsakarīgi paredzams, ka konkurence tikai turpinās saasināties. Tieši tāpēc mums ir akūta nepieciešamība pēc skaidras enerģētikas stratēģijas un politikas — divu, trīs lapu dokumenta, pie kura kopīgi pieturamies, nevis vairāk kā simts lappušu sējuma, kas saprotams tikai retajam. Uzskatu, ka ar skaidru vīziju par atjaunīgās enerģijas jomu Latvijas energosistēmā spēsim uzbūvēt arī 1000 MW un vēl vairāk atjaunīgās jaudas. Tāpēc Jaunajā gadā Latvijai vēlu sakārtotu enerģētikas jomu — skaidru tās stratēģiju un politiku, kā arī vienlīdzīgus spēles noteikumus un iespējas gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvjiem.

Publicēts Delfi.lv 04.01.2023 (skatīt)