Jump to content

News

Uz katra jumta pa saules panelim – vai ar to pietiek?

Sep 30, 2022

Pēdējos mēnešos vairāki atjaunīgās vēja un saules enerģijas parku attīstītāji ir paziņojuši par saviem projektu plāniem tuvākajā piecgadē. Tomēr rudens kopā ar enerģētikas krīzi ir atnācis jau tagad, liekot privātpersonām un uzņēmumiem meklēt risinājumus pašu spēkiem. Kamēr industriālie atjaunīgās enerģijas parki vēl top, arvien vairāk uz privātmāju un dabai draudzīgāko uzņēmumu jumtiem parādās saules paneļi. Cik daudz patērējam un vai pietiekami varam saražot? Viennozīmīgas atbildes nav, tomēr skaidrs, ka industriālie saules paneļu parki ir zīmīga daļa no Latvijas nākotnes enerģijas avotu portfeļa un ilgtspējīgas ekonomikas risinājuma.

Lai laicīgi kompensētu jaudas, jāražo gan pašiem, gan uzņēmējiem

Latvijas elektroenerģijas jaudas iztrūkums šobrīd sasniedz gandrīz trešdaļu — aptuveni 30%, un tas steidzami jālabo, izmantojot resursus, ko daba mums dod par brīvu. Kamēr vēja turbīnu vai ūdens dzirnavas pie katras mājsaimniecības ierīkot īsti nav iespējams, saule ir pieejama visur. To kā gana drošu investīciju Latvijā apstiprina arī meteoroloģiskie dati — ja palūkojamies uz saulainajās dienās saņemto saules enerģiju pa gadiem, izmaiņu amplitūda ir zem 5%, kamēr, piemēram, vēja gadījumā gūtais enerģijas apjoms variē 20% robežās.

Taču no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma saules ģenerētais šobrīd nesasniedz pat 1%. Lai to mainītu, jāatbalsta gan privātpersonu un uzņēmēju iniciatīvas pārejā uz atjaunīgajiem resursiem, gan saules paneļu parku attīstītāju centieni Latvijas enerģijas sistēmu apgādāt ar spēcīgu atjaunīgās enerģijas plūsmu.

Saules enerģijas ražīgumā neatpaliekam

Saules enerģijai, kā zināms, ir raksturīga sezonalitāte — saulainākajos vasaras mēnešos Latvijā iespējams saražot līdz pat 20 reizēm vairāk enerģijas kā gada tumšākajos mēnešos, tomēr uz šādu investīciju jālūkojas plašāk. Saules paneļa ražība ir atkarīga no saņemtā saules starojuma. Tā daudzumu nosaka gan vietas ģeogrāfiskais stāvoklis, gan meteoroloģiskie laikapstākļi. Vidēji no 1 kW uzstādītās jaudas ir iespējams saražot virs 1000 kWh. Protams, nevaram konkurēt ar Arizonas tuksneša rezultātiem, tomēr Eiropas kontekstā esam vienā līmenī ar Dāniju vai Vāciju, kur saules paneļi un to parki jau vairākus gadu desmitus ir ļoti izplatīti.

Kā atšķiras industriālais saules enerģijas parks no paneļiem, kas tiek uzstādīti uz privātmāju jumtiem?

Lielākoties atšķiras tieši izmantoto saules paneļu veids — gan European Energy, gan citi atjaunīgās enerģijas attīstītāji savos projektos mēdz izvietot abpusējos (bifacial) paneļus, kas saņem saules starojumu no abām pusēm un izmanto arī to saules gaismu, kas tiek atstarota no blakus esošajām virsmām — zāles, zemes, sniega, u.c. Latvijas apstākļos tas var sniegt aptuveni 8% papildu saražotās enerģijas. Tāpat industriālajos saules enerģijas parkos arvien biežāk atrodami saules paneļi, kas aprīkoti ar vienas ass sekošanas sistēmu jeb tā saucamie grozāmie paneļi.

Tomēr galvenā atšķirība starp industriālo parku un privātajiem saules paneļiem slēpjas to darbības mērķī. Privātpersonas vai uzņēmumi, kas izvēlas pāriet uz atjaunīgās enerģijas lietošanu, vēlas aizvietot elektroenerģiju, kas tiek saņemta no tīkla, ar sevis ražoto. Savukārt industriālo saules parku primārais uzdevums ir apgādāt kopējo tīklu, ģenerējot elektroenerģijas apjomus, kas nodrošina ilgtermiņā konkurētspējīgas cenas. Attiecīgi arī laika nogrieznis katra risinājuma ieviešanai ir atšķirīgs. Jaudīgie industriālie saules enerģijas parki tiek slēgti pie pārvades sistēmas operatora. Līdz ar to mums kā attīstītājam kopējais process no projekta uzsākšanas līdz finiša taisnei ir aptuveni pusotrs, divi gadi, savukārt pašpatēriņam domāto saules paneļu uzstādīšana, ja enerģiju nav plānots nodot tīklā, ir dienas jautājums — aiziet uz veikalu un savienot paneļus ar sistēmu mājā. Ja izvēlas par labu pieslēgumam pie Sadales tīkla, tad process paildzinās par mēnesi vai diviem.

Industriālie parki, protams, kopumā ir daudz efektīvāki gan operacionālā, gan izmaksu ziņā. Ieguvumiem pievienojas pozitīvā ietekme uz tirgus elektroenerģijas cenu, kā arī elektrotīkla ilgtspējas paaugstināšana, pateicoties investoru obligātajām iemaksām par pieslēgumu tīklam, kas tiek novirzītas tā modernizācijai. Tāpat liela mēroga saules enerģijas projektu attīstītāji ir arī nodokļu maksātāji, kas palielina valsts un vietējo kopienu budžetu.

Saule = ieguvumi

Privātpersonām Latvijā šobrīd darbojas neto uzskaites sistēma, kas virtuāli veido enerģijas uzkrājumu — ja kopējā elektrotīklā nodotās enerģijas ir vairāk nekā no kopējā elektrotīkla saņemtās, starpība tiek ieskaitīta nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros. Tātad, kas vasarā tiek saražots, ziemā tiek patērēts. Tuvākajā laikā, atkarībā no Ministru kabineta noteikumu izmaiņu tempa, tiks ieviests arī alternatīvs virtuālais enerģijas uzkrājums, kas būs pieejams arī uzņēmumiem — neto norēķinu sistēma, kas paredz uzskaitīt klienta saražoto un patērēto eiro vienībās. Lai gan visizdevīgāk ir saražot to, ko mājsaimniecībā vai uzņēmumā patērē, katrai no sistēmām ir savas priekšrocības.

Ilgtermiņā saules paneļi atmaksāsies gan privātpersonām un uzņēmumiem, gan arī saules enerģijas parku veidotājiem. Mēs kā atjaunīgās enerģijas attīstītājs nekonkurējam ar privātpersonām, jo strādājam uz lielajiem elektroenerģijas tirgotājiem un gala lietotājiem, slēdzot ilgtermiņa līgumus un tādējādi spiežot kopējo tirgus elektrības cenu uz leju. Jāpiezīmē gan, ka, ja pietiekami audzēsim Latvijas atjaunīgo jaudu, pieļauju, ka nākotnē nonāksim pie cenu sliekšņa, pie kura arī attīstītāji sāks domāt, ka projekta izveide tomēr neatmaksājas. Kādā brīdī varēs strādāt tikai tas, kurš elektroenerģiju nodos lētāk.

Pārvērtīsim enerģijā to, kas mums pašiem jau ir

Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka neko nevajag absolutizēt — izvēlēties starp maizi, sieru vai sviestu. Lai paēstu, siermaizei ir nepieciešamas visas attiecīgās sastāvdaļas. Tāpat arī ar elektroenerģijas veidiem — katrai patēriņa stundai pretī ir jāliek enerģijas avots. Ne hidroelektrostacijas (HES), ne termoelektrocentrāles (TEC) pat gribēdamas nevar strādāt visu laiku, iekārtām ir nepieciešama apkope. Tāpat arī tikai ar saules paneļiem iztikt nevarēsim — enerģijas veidi ir jādiversificē un jāizvēlas tie, ko daba mums sniedz par baltu velti, un tie, kas ir videi draudzīgākie. Darbinām savus HES! Ja ūdens līmenis ir pārāk zems, bet pūš vējš — lietojam turbīnas! Ja diena ir saulaina — izmantojam sauli. Enerģija nav jāpērk no kaimiņiem, mums ir gana liels jaudas potenciāls to iegūt pašiem.

Publicēts Delfi.lv 30.09.2022 (skatīt)

Autors

Ilvars Pūpols

Projektu vadītājs